Mans 2010. gads :]

Nu tā es nemaz nezinu, ar ko,lai maz sāk. par slimošanu īpaši
nestāstīšu, to labāk nē.
Tā šis gads ir bijis ļoti raibs manā dzīvē. Nu gandrīz kā jauns dzīves
sākums, es sapakojoties un nedomājot ne par ko iekāpu lidmašīnā un
aizbracu dzīvot pie tēta uz Londonu.
Tas bija dīvaini, jo mana māte mani vairs negribēja redzēt, bet tētis
bija neizsakāmi priecīgs, par to,ka es dzīvošu pie viņiem, tā nu es
tiku ģimenē, kur manī mīl, un rūpējas un es dzīvoju Londonā, gandrīz
sapņa piepildījums.
Pa šo laiku, es sapratu,ka britu akcents,kas man agrāk lika
siekaloties, tagad mazliet tracina, tad kaitināja, bet tagad jau esmu
pieradusi, pirms pāris mēnešiem es labrat nošautos, ja bieži uzturētos
īstu britu sabiedrībā.
Es protams slimoju, kā jau vienmēr, bet ne šorei sīkāk ne par to,
slimošanas laikā, ko sabiju slimnīcā es iepazinos ar ļoti jaukām
meitenēm, dažas no viņām vēlāk nemaz tik jaukas neizrādījās, bet es
vismaz ar kādu iedraudzējos.
Ā, es aizmirsu pieminēt jaukāās personas visā šaja sākumā, tie ir mani
mazie brāļi Ričards un Roberts, viņi jau pēc dienas mani sauca par
māsu, un divus tik jaukus, mazus puišus es nebiju satikusi, nākotnē
kādai meitenei noteikti paveiksies :D
jā, es jau plānoju viņus izprecināt, nē joks, es mācu,kā īstiem
puišiem jāapietas ar meitenēm, jau 5 gadu vecumā, jo manas draudzenes
viņus dievina, viņi māk palaist meitenes pa priekšu, padot roku, ja tu
kap pa trepēm, un vienmēr palaidīs apsēstiem meitenes[viņiem gan ir
savtīgi mērķi šajā gadījumā, viņiem pat īk sēdēt klēpī,]nē es
neaprakstu ,kā es esmu izdresējusi suņus, maniem brāļiem vnk ir labas
manieres :D

nu tā pēc slimošanas man vajadzēja nomainīt vidi, un es braucu
izvēdināt galvu uz Islandi, un tur jau sākās manas dzīves dīvainakais
piedzīvojums, nē 2. dīvainākais , kā tikko tētis aizgaja uz darbu, un
es iekūlos , tad domāju, mēslos līdz ausīm :D
Es gāju uz klubu svinēt laikam Dinamo uzvaru vai sērot par zaudējumu
ar latviešiem, to es neatceros gan precīzi, un tad es atceros,ka
izejot no kluba pārtūka filma un es no rīta pamodos svešā vietā, kāda
gultā, un pie tās gultas sēdējā smaidošs islandietis[īsts] ar tik
skaistām zilām acīm, nevajag pārprast viņa smaida nozīmi, kā vēlāk
izrādījās nekas nenotika, vai es būtu gribējusi, diez vai ...
Protams, es nogaidīju, kā viņš aiziet pēc ūdens un es metos bēgt, ak
dievs, man bija tāds kauns un apjukums reizē, es izvairījos no viņa,
bet tad saņēmos un aizgāju satikt viņu, tad sapratu,ka bija tik
muļķīgi izvairītie no viņa, izmantot kāpnes, nevis liftu, darīt
visu,lai tikai neuzskrietu virsū, jo jo vairāk izvairies, jo lielāka
iespēja negaidītu uzskriet virsū.
Nu tā es kādu laiku, biju viņā ieķērusies, un tad tu kādu brīdi
saproti,ka jābrauc prom liekas, skumji, bet labākais un negaidītakais
bija, tas,ka viņš strādā Londonā, sapnis varētu tā ilgi turpināties,
bet nē, mēs kopā nesagājām, es viņu ilgi nevarēju ciest, ka viņš mani
pievīla, izvēloties manu draudzeni,mann aiz muguras, toties
vēlāk[tagad] viņš būs[ir] mans labākais draugs :]

Nākošais lielais notikums Hokeja Čempis Vācijā :] viss bija
interesanti, braucu uz turieni kopa ar vienu franču meiteni, ceļā bija
interesanti mašīna nosprāga 2 reizes :D es kā īsts auto fans,
pateicoties vectēvam, mācēju tikt galā ar ķibeli, tā gulēšana mašīnā
izpalika, jo tā bija jāsalabo,lai tiktu mājās...mūsu viesnīciņa
Manheimā bija jauka, un tuvu Manheimas četriem baltiem krekliem, kur
notika visādas fanu atrakcijas, nu tā, man vismaz bija ar ko kopā LV
spēles skatīties. LAtvija malači :) lai tur vai kā, bet viņi man
vienalga būs labākie. Man prieks par čempioniem čehiem, prieks,ka
krievi neuzvarēja un Ovečkins ar savu izrādīšanos aplauzās...
Jau tuvojās prom braukšanas laiks, bet mana draudzene bija pazudusi,
es jau domāju, ko lai tagad dara, esmu vācijā, vāciski nesaprotu[tikai
lamu vārdus, bet tas jau neskaitās] pagaidīju 2 dienas un gāju uz
vietējo policijas iecirkni un labākais bija tas, ka tur kamerā sēdēja
mana draudzene, kas bija aziturēta pilnīgā pālī ārdoties, naudas mums
nebija un man bija jāzvana viņas vecākiem, kas atbrauca savai meitai
pakaļ, nabadzīte, viņai vēl šodien nekur neļauj iet :D
Atpakaļ ceļā nedaudz padzīvojos Francijā pie omes, mana ome nav
tipisks pensionāra tips, viņa brauc ar moci, iet uz dejām, un mācās
valodas, starp citu, viņa bieži brauc uz Spāniju, pie sava drauga,
vecums nav šķērslis, un kas teicis,ka veci cilvēki nevar
iemīlēties...viņas draugu gan neesmu redzējusi, bet omīte Izabella
solījās ar viņu,kad paliks siltāks atbraukt ciemos...

Nu jau vasara- ej dirst,kas par piedzīvojumiem... es uzzināju,ka manam
labākajam draugam ir brālis, viņš ir tik seksīgs :D Vēlāk gan tā
nedomāšu :D un jā sākumā domāju,ka viņš ir gejs :D
Spilgtākie iespaidi- noteikti Rock am ring festa apmeklēšana,
iespaidīgs tuss, it kā forši, bet mazliet jutos vīlusies, āra bija
drausmīgs karstums, cilvēki apkārt ,lielākā daļā pālī. un vilšanos
sagādāja grupa 30 Seconds To Mars, es tiešām gaidīju kko iespaidīgāku,
tā vietā, mazliet kaitināja tas, nu c'mon Džared kāpēc jāliek pūlim
saukt tizlas lietas kā Āmen, Āleluja un tāda garā, nu un jā
dziedāšana bija mu nebija tāda kā es gaidīju, pārējie grupas dalībieki
lieliski pildīja savu uzdevumus, bet jā dziedāšana pievīla... un man
nācās stāvēt, blakus meitenēm, kuras jūsmoja tikai un vienīgi par
Džaredu, sekli., ja runājam par viņa izskatu, vecā frizūra, bez
blondās/rozā matu krāsas bija daudz labāka,,, bet ja runājam par
festivālu, tas pārspēj visu, tik daudz grupas, tik maz laika
noskatīties visu,ko vēlies, rindas pie tualetēm nenormālas, rindas
pēc ūdens vēl garākas, bet piedzīvojums labs, iespaidīgs pasākums...es
neskaitāmas reizes apmaldījos un bieži nokavēju koncertu sākumus, bet
ja radīsies iespēja nākošgad braukšu vēlreiz...
Ā jā futbols, vesels mēnesis izcilās spēles, smuko futbolistu un
brīnišķīgu uzvaru, nekas Vācija sados nākošreiz spāņiem pa pakaļu, un
es apsolos kādreiz aizbraukt uz kādu futbola čempionātu, jo man tas
dzīvē ir jāredz, jāizjūt fanu kopums un prieks dzīvajā par vārtu
guvumu... Vilšanās Francijas izlases sniegumā, vai tiešām viņi bez
Zidāna[bijušais Francijas izlases kapteinis Zidenins Zidāns, beidza
futbolista karjeru pēc 2006.gada PČ futbolā, kur Francija zaudēja
negodīgā spēlē Itālijai] nespēj spēlēt tik labi kā agrāk...un ļauns
prieks par Itāļiem, kuri arī nerāda labu sniegumu, visa komanda spēlē
labos Čempionlīgas klubos, bet spēles sniegums zems un zem katras
kritikas...

Rudens- mans dīvainākais un noteikti ne tas jaukākais periods, es
devos mācīties uz Glāzgovu, man patika dejot, gatavot dziesmas un
mācītie stās no galvas, tas bija grūti, jo nekad agrāk es tik nopietni
nebiju mācījusies uzstāties auditorijas priekšā, varu teikt,ka pirmajā
reizē man bija jādzied dziesma uz skatuves, visa mana kursa priekšā
bija stresains gadījums, es pirms tam nebiju tik ļoti par kko
uztraukusies, bet saņemot visu savu drosmi, es biju 3 labākā no sava
kursa, aij kā man viņi vis pietrūkst, pat tās blondās maitas, un manu
draugu... tur es iepazinu jaunus cilvēkus, iemācījos, ka nav jābaidās
no savas balss, vai no tā, ka kāds par mani smiesies ņirgāsies, ja
nepatiks kā es spēlēju, jo katrs mākslinieks savā spēlē ieliek kko
savu, tikai sev saprotamu un visi to nemaz nevar novērtēt... sapratu,
ka mīlestība mēdz būt akla, un cilvēki vienas muļķīgas nesaprašanās
vai pārpratuma dēļ sevi nobeidz tā vārda vistiešākā nozīmē...man viņas
pietrūks, varbūt tur,kur viņā atrodas tagad ir skaistāk kā uz zemes,
kaut gan es neticu paradīzei vai ar dievu saistītām lietām...
Mācības man nācās pamest, bet es neskumstu, es pamazām sāku saprast,
ka, iespējams, tas, ko es mācījos nebija man lemts, tāpēc man vēļ ir
iespējas mācīties kko citu, tikai šoreiz palikšu Londonā, jo mans
tētis mani nekur nelaidīs, es esmu viņa mazā meitiņa,lai cik liela jau
būtu. Tieši šajā slimošanas laikā, es iemācījos novērtēt to,kas mums
ir, un to cik mana jaunā ģimene ir forša, brāļi, tētis, pamāte, kuru
jau tagad saucu par savu mammu, un viņai tas patīk. Man nekad nebija
iespējas lepoties ar to,ka manā ģimenē vis ir , teiksim tā, saticīgi,
mēs bez kliegšanas , muļķīgiem strīdiem varam visu izrunāt. Cik jauki
apzināties, ka mana pamāte mani pieņēma kā savu meitu, ko vienmēr ir
gribējusi, mums abām ir labas attiecības, dažreiz es viņu atgrūžu, bet
tad saprotu,ka viņa grib tikai labu man, es to novērtēju, man patīk
mūsu sarunas, par visu un par neko... mēs abas kopā iesim uz Take That
koncertu, zinu, tā grupa man nav favorīti, bet es piekritīšu šim
kopīgajam pasākumam, kāpēc gan ne, vienīgi, es nesaprotu, kāpēc Take
That vajadzēja atpakaļ Robiju Viljamsu, viņš dzīvajā dzied vnk
atbaidoši :D

Šī gada ieguvumi- mana ģimene, mans labākais draugs, un tas,ka esmu
savas domas un dažus uzskatus mainījusi par visiem 100 procentiem, un
jā dažas materiālāš lietas, mans Keane DVD un mans Sigur Ros disks,
šīs bija jaukākās Zsvētku dāvanas, ak jā, un rokassprādze,kura pārspēj
visu- manas mājas ir tur, kur ir mana sirds un mani draugi :]

Mūzika, kas šogad mani iedvesmoja

To kāds mans gads bijis, es ierakstīšu rīt, pēdējajā 2010. gada dienā, bet šodien, es uzrakstīšu par dziesmām, grupām, kuras mani iedvesmo.

1. Grupa Keane, es noteikti, vēlētos šo grupu dzirdēt dzīvajā, kādā koncertā, bet tikmēr iztikšu ar savu DVD, kurš starp citu ir lielisks, reti, kura grupa dzīvajā var izklausīties tik pat labi,kā studijas ierakstā, ja ne pat vēl labāk, izcila solista balss un dziesmas, kas aizrauj, un tiem kam nepatīk, ieklausieties dziesmu vārdos. Šī noteikti ir un būs viena no manām mīļākajām grupām.







2. Grupa Florence + The Machine, dzīvais izpildījums, man patīk labāk, jo tā var sajust neviltotas emocijas. Jāatzīst, ka britiem ir labākās grupas un dziedātāji. Man ļoti patīk solistes imidžs un balss. Dziesmas, kas man ļoti patīk un jā,uzlabo manu noskaņojumu...





3. Grupa OneRepublic , man šī grupa patika jau kopš pirmās dziesmas, ko dzirdēju no viņiem Apologize. Patīk tāpēc, ka īsti mākslinieki paši prot spēlēt kādu mūzikas instrumentu un prot dziedāt arī dzīvajā, un tāpēc, ka dziesmas ir vieglas, nav depresīvas un viņām var dziedāt līdzi. Ļoti patika kā šī grupa uzstājās Rock Am Ring festivālā, noteikti kādreiz Londonā vēlēšos aiziet uz viņu koncertu.







4. 30 Seconds To Mars. Es būšu viens no tiem faniem, kas fano par visu grupu kopumā, nevis tikai par Jaredu Leto. Šī nav tā grupa, kura parādītu to vislabāko sniegumu dzīvajā izpildījumā, jo teikšu godīgi man nepatika, bet tā kā redzēju viņus festivāla ietvaros, es ceru, ka kāds viņu koncerts ir labāks, jo dzied jau labi, bet Rock Am Ring nebija tas baudāmākais sniegums, varbūt dažām dziesmām. Šīs dziesmas man patika šogad vislabāk-protams, dzīvajā izpildījumā.

Šajā video, lūdzu pievērst uzmanību dziesmai 100 suns- ta bija tiešām forša :]






5. Muse, esmu no tiem faniem, kas par šīs grupas eksistenci un mūziku klausījās vēl pirms viņu dziesmām Krēslā. Tieši šo grupu es gribēju dzirdēt dzīvajā, pirms nopirku biļetes uz Rock Am Ring festu. Muse izcili, lieliski un vienīgais, kas mazliet pietrūkst viņi nestrādā ar publiku, īpaši necenšas uzrunat savus fanus, bet tā mani favorīti ar labākajam dziesmām.








Lūk šīs dziesmas un grupas šogad mani iedvesmoja, bet es jums ieteiktu, vismaz vienu reizi nokļūt Rock Am Ring festivālā, par spīti karstumam, un lielajam cilvēku daudzumam, tas ir iespaidīgs pasākums, kas ir jāredz, tas ir jāizjūt uz savas ādas.

Laimīgu un mūzikas bagātu jauno 2011. gadu :]

miegs-dzīve

Jau kādu laiku, nespēju normāli gulēt naktī, kopš atteicos no miega zālēm, varētu jau atsākt lietot, bet tad es baidos no domas, ka es nespēšu pati vairs aizmigt normālā laikā. Visbriesmīgāk ir tad, kad tev ir sajūta, ka nāk miegs, bet tu nevari aizmigt, grozies un vārties pa gultu, bet nekā... tā sajūta, ka esi vientuļš, visi apkārt guļ un tev nav ar ko parunāt, tik nomācoši...
un darīt arī nav ko, varētu spēlēt klavieres vai savu ģitāru, bet tā es piecelšu, visus mājiniekus. sēdēt virtuvē un dzert tēju un klusām klausīties mūziku, arī var, bet cik ilgi, tas sāk palikt garlaicīgi...tiešām nezinu,ko lai dara, bet zāles es nedzeršu...

i just want dance , bet nav ar ko :D
mans labākais draugs, man šodien paziņoja, ka ,iespējams,nebrauks mājās tik ātri, bet paliks nedēļu ilgāk pie vecākiem...un ko es darīšu, es tikai ceru, ka viņš tur nepaliks pavisam, nē es priecājos,ka viņa attiecības ar vecākiem un brāli paliek labākas, bet man noteikti pietrūks viņa ļoti, ja viņš nebrauks atpakaļ... kurš mani vedīs nakts vidū ēst kūciņas un dzert tēju, kurš ar mani dosies naksnīgās pilsētas izpētē, un es ceru,ka viņš brauks atpakaļ...

Ziemassvētki

Priecīgus Ziemassvētkus. Cik sen šeit neesmu neko rakstījusi, bet es domāju, vai drīzāk ceru, ka ar nākošo gadu labošos.
Šodien mūsu mājās notiks svētku viesības ar kopīgām vakariņām ar visiem ģimenes draugiem, pēc tam saviesīgas sarunas un dejas. kopā būsim ap 50 cilvēkiem, ja visi paņems savus bērneļus līdzi, jo tad vismaz maniem mazajiem brāļiem būs ko darīt. mājā smaržo pēc ēdiena, pīrāgiem , piparkūkām un Ziemassvētkiem. Šoreiz pirmo reizi pa tik ilgiem laikiem jūtu svētku noskaņu.
Es gaidu viesības, man patīk palīdzēt virtuvē un gatavot ēdienu, tāda patīkama sajūta, ka tu esi savā vietā un vecāki tevi mīl, neviens nestrīdas muļķīgu sīkumu dēļ. Es jūtu to foršo māju sajūtu šeit dzīvojot pie tēta, kas nebija pie mammas.

10.10.10

Šodien ir tik jauka rudenīga diena un maģisks datums, es gan neticu muļķībām, ka tie,kas šodien apprecēsies ātri izšķirsies, jo šis kāzām ir nelabvēlīgs datums, muļķības, man vienmēr lielākā daļa māņticīgo lietu apzīmējas ar muļķībām, šodien es biju uz nelielu kāzu ceremoniju, un tā likās romantiskākā visā pasaulē- tikai abi mīļotie, mācītājs un daži tuvākie draugi un ģimenes locekļi, bez lielas burzmas,jo tie tomēr ir viņu svētki un neviena cita, mazā jaukā lauku baznīciņā- es tiešām ceru,ka viņiem būs savs ilgi un laimīgi.
Kad rudenī spīd saules, tad rodas sajūta kā pavasarī- vismaz man ir rudens sirdī,labā nozīmē, cik skaisti krāsainās lapas spīd saulē un kkur tālumā deg ugunskurs un vnk burvīga noskaņa- iesaku iziet rudens vakarā ārā, kad drīz rietēs saule un izbaudiet mirkļa burvību.

ak neraža

mūsu kopīga iepirkšanās pārcēlās uz šodienu, jo 5dien viņiem ir norunātais randiņš- nu kas par neražu, pirmkārt, 5dienas man vienmēr ir gandrīz brīvas, un cerēju aizvilkt viņu uz kīno[kāpēc neeju ar draudzenēm, visas vai nu mācās, vai dzīvo citā pilsētā]...otrkārt, kā viņai ir paveicies...apskaužu...
labi, ja neskaita to, ka man nācās izvēlēties lietas viņai, kas mazliet mani apbēdināja, jā ko es te gaužos, ja zinu,ka esmu jau nokavējusi, es nenokavēju, tikai negribēju savas vainas pēc sabojāt draudzību[tas tā pēc pieredzes]...
viņiem būs kkas nereāli romantisks, vakars, zvaigznes[ja vien nelīs lietus] siltas segas, karsta šokolāde, zefīriņi- nekas dārgs, bet vnk jauki- aww, es ceru, ka viņai garšos manis izvēlētā šokolāde un zefīriņi. vispār es tikai un vienīgi priecājos par viņu, un ja viņa viņam kko nodarīs, sāpinās vai piekrāps, viņai būs darīšana ar mani[tam jau labākās draudzenes domātas]:]

kaut gan man jau arī kkas tiek, par palīdzēšanu, ja vien tiešām nebūs slikts laiks, viņš mani izvizinās ar moci kā senāk[ak šīs atmiņas,ātrums, adrenalīns un vējā plīvojoši mati.

You make me smile like the sun :]

viņš atbrauca...tik ilgi gaidīju un sagaidīju...ko vēl vairāk vajag kā labāko draugu pie sāniem un pastaigu pa pilsētu...he is so hot , when he smiles...viņš nemaz nav mainījies, sliktā puiša tēls...
visu rītu lidostā nīku, jo reiss no Dānijas kavējās par 3 stundām, es jau sāku šaubīties vai viņš maz šodien atbrauks, bet Miracles happen when you believe . Man jau pamazām saka likties, ka es viņu nomocīju ar jautājumiem kā viņam gāja utt. Protams, negribēju viņam stāstīt visu ,kas ar mani noticis 2nedēļu laikā, pilnīgi visu zina tikai mana labākā draudzene- lāčuks[es zinu, kā tev riebjas,ka es tevi tā saucu]...viņam es neteicu, jo zinu,ka viņš sāks uztraukties... es viņam to nekad neteikšu, bet esmu ieķērusies viņā, protams,šī būs lieta, ko viņš nekad neuzzinās, un labāk arī man...
viņš uzlabo manu dienu, tik žēl,ka nevarēsim katru dienu satikties, jo viņam darbs , man studijas, vismaz esam vienā pilsētā...
viņš man stāstīja par kādu meiteni,kas viņam ir ļoti iepatikusies, bet viņam šķiet, ka viņa atraida visus viņa mēģinājumus tuvoties[tomēr neliela greizsirdība man ir, es jau zinu,ka nevaru viņu paturēt tikai sev[ja man nepatīk dalīties]]es viņam teicu, kas neriskē, tas nedzer šampanieti-vai viņa gadījumā neiegūst meiteni...
5dien mēs dosimies uz veikalu atrast šo un to , priekš viņa ideālā randiņa[kā viņai būs paveicies] - labākie draugi jāatbalsta it visā...

Never give up, it's such a wonderful life...

Every second you throw away
Every minute of every day
Don't get caught in a myriad
Because life won't wait for you
No, life won't wait for you, my friend.

varētu teikt,ka beidzot ir beidzies mans dzīves melnais periods, kad rodas sajūta, ka apkārt tev viss jūk un brūk...vēl tikai viena nedēļas nogale un es pilnībā būšu tāda kā agrāk, kaut gan ir lietas,kuras iespējams mani vajās vēl ilgi, bet kopumā ir labāk.
jau nedēļu mitinos Sauthemptonā kopā ar vecākiem, un jūtos tiešām labi. vides maiņa, skolas maiņa un cilvēku maiņa man tiešam nākusi par . gandrīz jūtos ka agrāk, es gan ceru, ka manas draudzenes nebūs aizmirsušas par mani, es jūs neignorēju , tikai man bija sajūta, ka negribu runāt ne ar vienu, un ceru, ka sapratīsiet un neļaunosieties, bet ja tomēr es jūs sapratīšu, nav īsti pieklājīgi neatbildēt uz vēstulēm...
man nav ko īsti teikt, bet vēlāk kkad uzrakstīšu kko jēdzīgāku vai varbūt tādu ka šo bezjēdzīgu...

Tired of trying, sick of crying, I'm smiling,but inside I'm dying...

šis tas mainījies, kkas pa vecam, bet pašlaik manas sajūtas izsaka šie vārdi "dzīvē ir brīži, kad acīs nav asaru, bet sirdī - vesela jūra"...

vai jums ir nācies ciest puišu dēļ ?

Kāpēc mums viņi vispār ir vajadzīgi? Tie radījumi mūs sāpina un tikai nemēģiniet man iestāstīt,ka bez viņiem arī mēs nevaram iztikt. Varam gan. Bez viņiem mēs esam brīvas un netiekam sāpinātas.
Aizvakar atkal redzēju puisi,kurš mani ļoti sāpināja. Viņš vēl joprojām ir kopā ar to meiteni, manu agrāko draudzeni,kura man viņu nocēla,kamēr es biju slimnīcā,vai nav jauki. Viņi abi pienāca pie manis un runājās it kā nekas nebūtu noticis, un man tā gribējās skriet prom, bet es tikai stāvēju,muļķīgi smaidīju un izlikos,ka ar mani viss ir labi. Viņš man piedāvāja kādreiz iedzert kopā kafiju, es piekritu. Protams, es nevēlējos sevi lieki sapināt, bet mazliet atriebties gan.
Šodien atnācu uz norunāto kafejnīcu un viņš man teica,ka ilgojas un nožēlo ,ka pametis mani, ka tā otra meitene viņam neko nenozīmē, kā tad, viņš laikam domā,ka man kā saka batoni ausīs sabāzti un acis aizmālētas, es taču neesmu akla! lai ko viņš teica,es tikai pieklājīgi smaidīju,un izlikos,ka viņam ir kādas cerības, jā lai viņam tiek abas- nekā nebija, es neesmu ne stulba, ne naiva, tā mēs sēdējām un viņš tikai glaimoja, kā tik jauks cilvēks var izmainīties, Islandē man viņš šķita visideālākais puisis uz pasaules-mans sapņu princis, kā es tā varēju viņam pieķerties...
Izdzēru kafiju un jau gribēju doties prom, un viņš gribēja mani noskūpstīt, es pagriezu otru vaigu, un pēc tam apskaujot pateicu,ka viņa brālis ir labāks par viņu. Vienīga lieta,kas sagrauj puiša ego, ir pateikt ,ka kāds ir labāks par viņu, un sāpīgāk ir tad,kad tas ir viņa brālis.Tā viņš tur palika un es aizgāju.Man vairs nesāp,jo satiekot viņu,es satiku viņa brāli.
Ar viņa brāli mēs esam pagaidām draugi,bet vispār esmu viņam pieķērusies,jo tad,kad jūtos slikti viņš man liek pasmaidīt un paskatīties uz dzīvi no cita skatu punkta, tagad es gaidu to brīdi,kad viņam būs atvaļinājums un viņš no tālās :D Dānijas atbrauks pie manis, bet tikmēr arī viņa vēstules uzlabo manu dienu un liek smieties pat tad,kad šķiet,ka visa pasaule ir pret mani...
Meitenes mums nevajag puišus, bet vajag puišus kā labākos draugus, un nepielaidiet nevienu sev par tuvu,jo vēlāk tas tik ļoti var sāpēt, tomēr arī sāpīga pieredze ir pieredze un divreiz uz viena un tā paša grābekļa neuzkāpsiet.

Malks labas kafijas...

visu nedēļas nogali pavadīju Londonā, cik labi atkal malkot kafiju savā iecienītākajā kafejnīcā Caffe Nero un ēst kēksiņus :] šādi sēžot daudz ko pārdomāju, un sapratu,ka ne jau vienmēr mēs varam darīt to,ko paši vēlamies,varbūt nevaram piepildīt visus savus muļķīgos sapņus,bet cerību atmest nevar-varbūt tas ir pārāk naivi ticēt un cerēt,lai piepildās kkas muļķīgs un iespējams, neiespējams...
un es satiku savu draugu, gandrīz labāko,un labi pavadīju laiku, aizmirsu visas savas bēdas, izvēdināju galvu un esmu gatava sava, pēdējajam iestājpārbaudījumam-jātur īkšķi:D , lai mani neizmet no akadēmijas un es godam parādu savu talantu dziedāt[kaut nu pēkšņi nekas nenoietu greizi]
un visas manas problēmas neatrisināja tase labas kafijas,bet deva cerību tam,ka reiz jau viss noskaidrosies...
un ja tomēr nē, tad es arī neskumšu-dzīvē vajag vairāk pozitīvisma,jo kamēr mēs skumstam vai dusmojamies uz kādu, nepamanām visas skaistās lietas mums apkārt .

Reasons to be Vegetarian.

Keane- My Shadow[fan made video]

tējas tase iedvesmai

jau palēnām sāk ierasties nākamie studenti uz mūsu kojām, tāpēc tie daži ,kas atbraukuši jau tagad, vakar sarīkoja tējas vakaru,lai iepazītos.
Pagaidām esmu vienīgā no Latvijas un ar to ļoti lepojos.
Kopā ar mani dzīvos viena meitene no Francijas-Šarlote. Pirmais iespaids meitene spridzeklis,viņai laikam enerģijas nekad netrūkst, apņēmības arī.
otrā ir Hanna no Zviedrijas,ļoti kautrīgs cilvēks, un pats jaukākais ir tas,ka viņa nav iedomīga[man ir ļoti daudz stereotipu par zviedriem]...
Trešā meitene atbrauks tikai nākošnedēļ, mēs zinām tikai to ,ka viņa nāk no Denveras.

šodien mēs dosimies apskatīt Kelvingrouvas galeriju, Skotijas futbola muzeju- tāds labums,ka man vienīgajai no mums ir mašīna :D un vienīgā māku ar to braukt[manī mīt mazliet ļauns prieks]... tikai neliela problēma vēl joprojām ir tā,ka grūti pierast pie šīs ,manuprāt, ačgārnās braukšanas puses, gan jau ar laiku netīšām joslas vairs nemainīšu...

šeit ir mazliet garlaicīgi, tomēr es jebkur varu atrast to,kas man patīk...tāpēc došos kafejnīcas meklējumos...man jebkurā vietā,kur ilgāk uzturos patīk atrast kādu jauku omulīgu vietiņu,kur var nesteidzīgi padzert kafiju...

Kravāšanās...

tas noteikti ir pats nepatīkamākais ,kas man vēl ir jāizdara...rīt no paša rīta braucu uz savām jaunajām mājām - kojām, sākumā negribēju dzīvot tur, bet man iepatikās doma, par īstu studenta dzīvi, man nāksies dzīvot kopā ar vēl trim meitenēm. mūsu kojās ir četras istabiņas dzīvošanai , viena nedaudz lielāka funkcionēs kā viesistaba, jauka neliela virtuve un pats jaukākais vannasistaba arī, mums nebūs jādodas uz gaiteņa galu,lai tiktu dušā,vai stāvētu rindā ar vēl vairākām meitenēm...
vakar sapratu,ka esmu iekrāvusi gandrīz visu skapi, pusi no šīm drēbēm neesmu pat uzvilkusi ne reizi, domājams,ka šoreiz arī to neizdarīšu...no 4 lielām somām, nu ir palikušas 2 ne īpaši lielas somas ar apģērbu,vēl jāizvēlas apavi-to man arī ir kaudze, ielikšu pāris kedas, dažas kurpes, un arī kko izejamu kurpju pāri...
pilns koferis ar pirmās nepieciešamības lietām, un kopumā no tā visa ko esmu gribējusi paņemt līdzi-nonācu kompromisā ar sevi un paņēmu pusi no visa... ja ,kas trūks, vienmēr jau nedēļas nogalēs varēs aizbraukt mājās...

šodien vakarā atvadīšos no savām draudzenēm, jo tā sanācis,ka mēs katra ejam savu ceļu, mēs mācīsimies dažādās valstīs, un nākoša reize,kad satiksim viena otru būs ziemas brīvlaikā...

esmu ļoti nesaimnieciska, agrāk pat elementāras lietas īpaši nesanāca, to es šodien laboju, man ir ģeniāla grāmata,kura ir visādi padomi, kā gatavot, kā pareizi iztīrīt traipus un visādas citas lietas,kas man līdz šim likās kā ķīniešu ābece, tā kā viena lieta,ko esmu mainījusi sevī...

Augustana- Boston (Acoustic)

Šī dziesma mani mūždien skumdina...ieklausies vārdos...

PS.gandrīz oficiālais video --> http://www.youtube.com/watch?v=X__jcMidPZI&feature=related

Man prieks par tevi :*

Šo necilo ierakstu veltu savai draudzenei Agnesei :] Man ir neizsakāmi liels prieks,ka tu noliki visus eksāmenus, arī matemātiku :D Es jau teicu,ka būs labi,bet tu man neticēji,un vel teici,ka matemātiku nenoliksi. Tavi rezultāti nav slikti,šur tur pārspēji arī mani[nekauņa]. Es ar tevi lepojos :D Novēlu vēl tikai tikt LU vai RSU un izvēlēties to,kas patīk pašai,nevis kādam citam[ar to es domāju vecākus]...

un tiksimies augusta beigās,ja tikai nekas nemainīsies...Veiksmi tev un visiem absolventiem jūsu nākamajā dzīves posmā-studijās :]

Sāp,pat ļoti...

Tu salauzi manu sirdi jau 3reizi, un es kā muļķe,tev uzticējos,mēs nekad nebūsim tikai draugi,jo es tevi nekad vairs negribu redzēt, es saku NEKAD,jo tā domāju no visas sirds. Tu biji pārāk gļēvs,lai man to pateiktu acīs, to izdarīja tavs brālis.Viņš man vienmēr man paticis vairāk par tevi, jo nebija tik ideāls,bet tiešs, teica man visu ,ko domāja, nevis tā kā tu. Lūdzu, nezvani man vairs, un nenāc pie manis, labāk aizmirsti manu vārdu un adresi, es drīz braukšu prom, es gribu tevi aizmirst, ja redzēšu tevi uz ielas, es pāriešu pāri tai,lai tikai man nebūtu jāiet tev pretī, tu sapratīsi,ka esi sabojājis visu, tu salauzi manu sirdi un liki man ciest. Tu reiz solīji mani nesāpināt,bet solījumu neturēji, tu teici,ka esmu jaukākā meitene ,kuru tu esi saticis,tu meloji...es tevis dēļ neraudāšu, tu neesi tā vērts, tikai nožēlojams kretīns, kas licis man ciest, tāpēc novēlu jums abiem būt laimīgiem :]


lūk, tāda pašlaik izskatās mana sirds, tā ir salauzta, tu to nodarīji man, es tev uzticējos...

esmu atpakaļ ...

jau vismaz divas dienas es spēju arī sēdēt un droši varu staigāt nebaidoties sevi kkā savainot...cik labi atkal priecāties par silto sauli,ieklausīties putnu dziesmās un sajust svaigo jūras gaisu...
nav jau tā,ka es pirms savas operācijas neticēju,ka vēl kādreiz visu šo redzēšu,jo solīja jau man to visu sliktāko... tomēr es esmu šeit, varbūt vēl mazliet sazāļota un, ja godīgi esmu mazliet nejūtīga, tā iespējams ir kāda operācijas blakusparādība jeb sekas...labāk tā nekā nekā[nav īsti sakarīgs teikums]...
atgriežoties mājās vienīgie,kas,iespējams, nepriecājas mani sagaidot bija mazie brāļi- viņi bija dusmīgi,ka nevarēšu ar viņiem spēlēt futbolu...cik labi,ka viņi vēl neko īsti nesaprot-tās bija mokas katru dienu redzot tēti blakus savai gultai vai pamāti,viņu nomākušās sejas, tikai samocīti smaidi,laikam jau centās mani kkā nomierināt,bet es taču redzēju to,ka viņi man neteica visu- 48 stundas pēc operācijas bija kristiskās,ja kkas notiktu, manis šeit vairs nebūtu...
kopš es esmu mājās viņi cenšas izlikties ,ka tagad viss ir kā parasti...bet tā iespējams nebūs nekad... domāsiet,ko es te gaužos- nē negaužos gan- piedzīvojiet vienā gadā divas operācijas un leikēmijas atgriešanos un tās remisiju,šaubos vai nebūsiet vel briesmīgā stāvoklī kā es tagad ... kāpēc nebūs kā agrāk- manī lēnām sāk izzust viss mans it kā nezūdošais optimisms, tā tik pat kā nav un to atgūt nebūs tik viegli...
tagad esmu apātiska un viegli aizkaitināma, patīk būt vienai, vakar ienāca mans draugs, kaut gan tikai draugs, mums ir nenosakāmas attiecības,bet par to citreiz...
viņš jau centās man palīdzēt ,bet es tikai visus atšuju...kāpēc neviens nesaprot to,ka es gribu palikt viena,nevis uzklausīt kāda līdzjūtīgos komentārus, vai katru dienu saskatīt raizes sejā...
es nedrīkstu nekur iziet no mājas tālāk par dārzu, vadīt mašīnu varēšu tikai pēc pusgada, vakar mēģinaju aizlavīties,bet mani noķēra, tagad tieku pieskatīta, un tas nomāc vēl vairāk...

Mans varonis Miroslavs Kloze#11

kāda bija vakardienas spēle, Vācija - Argentīna...saņem Maradona ar runāšanu vien nepietiks, un pat viņa mīlulies Lionels Messī neguva nevienus vartus, viņš solīja ,ka argentīna samizos vāciju, bet še tev 4:0, un argentīnieši tā arī neguva nevienus vārtus, tagad tikai Vācijai jauzvar Spānija[vai drīzāk Dāvids Villa un spāņu vartsargs,jo citi spēlētāji nerāda savu labāko sniegumu...] un viņi ir soli tuvāk čempiona titulam,kas viņiem pienākas...Germany this is your time to shine...

Nu,ko lai izvēlas?!

ej tu nost, es jau ilgi gaidīju , bet šodien tas atnāca- mani uzņēma The Royal Scottish Academy of Music and Drama ...
tikai tagad man būs jāizvēlas,kur lai es studēju, jo pieteicos vairākās vietās, un mani pieņēma arī Royal Academy of Music,kas atrodas Londonā un City University London, tagad man patiešām ir jāizvēlas, tas ko es gribu darīt un jādodas uz pārrunām...

šonedēļ visu nedēļu pieslīpēju savu klavierspēli, jo ,ja gribēšu saistīt dzīvi ar mūziku, tad tas man noderēs, kaut gan ģitāru spēlēt man patīk labāk...
man klaviesrskolotāja ir senila, un vnk kaitinoša, viņas dēļ man gribas tikai smieties par viņas muļķīgajiem komentāriem, nevis spēlēt piem.Mocartu...šodienas nodarbībās ,paldies dievam, varēšu spēlēt moderno mūziku, tikai britu,protams, tāpēc mani priecē,ka britiem vismaz ir jēdzīgas grupas kā piem. Keane, dažus šis grupas gabalus es varu nospēlēt kaut ar acīm ciet, tāpēc labi,ka šoreiz varēšu izvēlēties...es viņai patīku, ja vien spēlējot klavieres rokās velku baltus cimdus...mazliet jau dīvaini, bet tas ir tikai tāpēc,ka viņai nepatīk manas spilgtās nagu lakas, vai tetovējums uz rokas...viņa ir vecmodīga un aizspriedumaina, bet mani jau tas neatturēs...
varētu viņu pat mazliet pakaitināt un parādīt vairākus tetovējumus, bet ja nu viņu ķer trieka, kas mēdz gadīties veciem aizspriedumainiem cilvēkiem...negribu nobeigt vecenīti...

Naivā...

Šodien es sapratu, ka es tomēr vel esmu tā mazā naivā meitene,kas vēl joprojām tic prinčiem , un kāpēc ne, es gribu atrast savu īsto un vienīgo,nevis staigāt apkārt ar salauzt sirdi kā mana draudzene Kesija... viņa ir ļoti jauks cilvēks,tikai vienmēr atrod tos neīstos puišus, un tad man stundām jāklausās viņas stāstos- neviens mani nemīl un tā tālāk...bet tā jau nav, nevajag kārties kaklā visiem pēc kārtas, to acīs es viņai nespēju pateikt,jo pārāk jauks cilvēks...
es ticu sapņu prinčiem un gaidīšu savu bruņinieku spožajās bruņās,iespējams,esmu jau tādu satikusi,jo neviens nav ideāls,bet viņš būs tuvu tam...

Histērija

šodien man patiešām pirmo reiz pa ilgiem laikiem uznāca histērijas lēkme, es raudāju ,ārdījos, psihoju. cik labi,ka neviena nebija mājās, citādi mani vēl izjautātu ar simtiem jautājumu kāpēc...
es viņu redzēju... man sāpēja, ka manām aizdomām bija patiesība...es biju viņam tikai neizdevies brīvdienu romāns... tik muļķīgi sen nebiju jutusies...man viņš pat patika, mums bija tik daudz kopīgu interešu, mūsu sarunas un pastaigas...viņa smaids, prieks mani redzēt, mīļums, viņš man daudz stāstīja par sevi, un es idiote jau pielaidu viņu klāt savai sirdij,kaut centos to nepieļaut...
kas to varēja paredzēt, ka viņš izrādīsies tāds kretīns... viņam jau bija draudzene, bet viņš mani sāpināja, salauza manu sirdi...laikam jau nav ideālu cilvēku... un šķiet, ka pēc šī es ilgi neticēšu mīlestībai, tādas jau nav, jo ar laiku visi visiem apnīk, vai tiek sāpināti...

The Lovers Are Losing

kas pie velna ar mani notiek... kāpēc es vienmēr bēgu no visa un visiem...ir kāds,kas mani pieņem gandrīz ar visām manām dīvainībām, bet tā vietā , lai priecātos, es domāju ka lai aizbēgtu tālu prom no viņa...es varbūt esmu nožēlojama un bezcerīga, bet man vajag savu vietu un gaisu... man nevajag blakus kādu...es jau tā esmu pieradusi ar visu tikt galā pati...negribu,lai vēl kāds par mani uztraucas... es viņam pastāstīju par savu slimību, bet viņš mani žēloja, man nevajag, lai mani žēlo...kas visiem ir! tas tiešām kaitina...


kā pagāja jūsu zemes stunda?
tādas vajadzētu biežak...

Sarkanbaltsarkanie[Dinamo] par jums vienalga uzvara vai zaudējums...

Rīt spēle Balašihā[kur pie velna tas vispār ir?!]!cerams, ka ne pēdējā...Beidzot Dinamo viņiem ir jāsadod. vakardienas spēlē ...trūkst vārdu lai komentētu...fani labākie, žēl, ka zaudēja, bet daļēji jau tiesnešu vaina...hokejists Ankipāns labi paskaidroja ... stulbie tiesneši... tā turam īkšķus , turam visu , ko var turēt un ceram uz tupinājumu Rīgā, kur viņi sados MVD un Znarokam liks raudāt :D
ceram uz uzvaru rīt! Raudi Znarok, raudi, tev būs jāraud, kaitina viņa pašpārliecinātais ģīmis,kas vienmēr kko žļembā kā govs :D

Viss beidzies, žēl , ka tā...tomēr es turpinu cerēt...

Dinamo ir jāuzvar, par spīti tam,ka abi labākie vārtsargi nevar spēlēt, padoties nevar...tā jau nav tā bezcerīgākā situācija, kurā esam nokļuvuši... jāturās un jācīnās...kopā mēs varam un kopā mums ir spēks...es nevarēšu vērot spēli klātbūtnē, tāpēc ceru,ka fani atbalstot mūsējos nonesīs jumtu arēnai un uzkurinās viņus tik ļoti, ka Dinamo uzvarēs!!!

nekas nemainās...

Islande varbūt tiešām ir dziedinoša vieta, bet jo ātrāk tuvojas prom braukšanas laiks, manī iekšā atkal kkas salūzt, zūd prieks, atkal parādās tas caurums manī, kas tur jau bija pirms tam...
es vairs neticu ne sapņiem, ne cerībām... pirms 2 nedēļām es skaidri zināju, ko gribu darīt nākotnē, tad atkal kārtējais trieciens un sapratu, ka mācoties par ārstu es veltīgi izmetīšu atlikušās savas dzīves dienas, mēnešus vai labākajā gadījumā gadus vējā, ja slimība vienu dienu atgriezīsies, es neko nebūšu redzējusi, kā tikai universitātes sienas...
nekas nesagādā prieku, pilnīgi nekas...
mans psihologs, iespējams, domā , ka esmu reti bezcerīgs gadījums, taču ja viņš zinātu, kam man nācies iziet cauri...vienam cilvēkam tā ir par daudz...
pašlaik tiek apspriesta ideja uzkavēties šeit ilgāk, jo man vajag vietu,kur sakārtot domas un atrast to,kas mani darīs laimīgāku, tikai šaubos vai maz kas tāds pastāv...
domājiet ko gribat, bet es neīdu, es tāda esmu, negaužos par dzīvi, man tā ir vienaldzīga...viss vienaldzīgs...
ar laiku tu sāc saprast, ko īsti nozīmē jūtas, dažreiz jūtos kā nejūtīga maita, varbūt tāda esmu, iespējams nejūtu neko, jo siena,ko pēdējā laikā ceļu sev apkārt ,lai mani neviens nevarētu sapināt, ir kļuvusi biezāka...
Lietas ko plānoju izdarīt rīt:

1. Jauns tetovējums, nekad nevarēsiet saprast kā tas man palīdz priecāties
2. Brauciens līdz okeānam ...
3. Kārtīgs rauts līdz rītam, ja Dinamo šodien uzvar ....
   

Switchfoot - Dare You To Move

Welcome to the planet
Welcome to existence
Everyone's here
Everyone's here
Everybody's watching you now
Everybody waits for you now
What happens next?
What happens next?

I dare you to move
I dare you to move
I dare you to lift yourself up off the floor
I dare you to move
I dare you to move
Like today never happened
Today never happened before

Welcome to the fallout
Welcome to resistance
The tension is here
The tension is here
Between who you are and who you could be
Between how it is and how it should be

I dare you to move
I dare you to move
I dare you to lift yourself up off the floor
I dare you to move
I dare you to move
Like today never happened
Today never happened

Maybe redemption has stories to tell
Maybe forgiveness is right where you fell
Where can you run to escape from yourself?
Where you gonna go?
Where you gonna go?
Salvation is here

I dare you to move
I dare you to move
I dare you to lift yourself up off the floor
I dare you to move
I dare you to move
Like today never happened
Today never happened
Today never happened
Today never happened before


PS.šī dziesma ir man kļuvusi par moto katrai jaunai dienai...

Hanibāls Lekters

Pašlaik es lasu tikai pirmās grāmatas, tomēr neesmu sapratusi kāpēc viņam piedēvē kanibāla slavu, tik neskaidri aprakstīts, jo viņš drīzāk upurus izbaro citiem, nevis ēd pats... Vispār šīs Tomasa Harisa grāmatas ir dievīgas, vienkārši aprakstīti spraigi notikumi, var lasīt arī tiem ,kam vājāki nervi, jo slepkavības,diemžēl, nav tik spilgti aprakstītas...žēl... Pēdējā laika interesantākā, netik intelektuāla, grāmata... Lekters , lai cik banāli izklausītos, ir psihs psihologs...arī slepkava un maniaks, lasot viņa personība apbur, inteliģents, izglītots,kulturāls, smalks cilvēks ar gaumi ... viņa upuri pārsvarā ir slikti cilvēki - pedofils, slepkava- viņš tādus tiešām labus cilvēkus nenogalina...jāturpina lasīt...
jāatrod visas filmas par viņu, tikai ne jaunākā, tā nav pārāk interesanta...

Islande 1.diena

Beidzot mans kvēlākais sapnis ir piepildījies, es esmu Islandē, uguns un ledus zemē.Sniega maz, ārā diezgan silts un pa brīžam parādās saulīte, lietus nelīst , bet gaisa mitrums ir jūtams. Protams, man tas nav šķērslis, lai izbaudītu visu šo nedēļu,tā it kā tā man būtu pēdējā. Prieks beidzot sajust svaigu gaisu, nevis tikai izplūdes gāzes kā Londonā. Šis brauciens būs vairāk vai mazāk domu sakārtošana, tik daudz noticis pa šo nelielo laika periodu, nemaz pusi no tā negribas atcerēties!
Labi atpakaļ pie Islandes ... Es redzēju Atlantijas okeānu :] neaprakstāmas sajūtas...un šeit restorānos var ēst dažnedažādas zivis :] un tās var dabūt visādās variācijās...
Islande man kādreiz noteikti būs kā otrās mājas, jo šeit ik uz stūrta var dzirdēt latviešu valodu, un es jau satiku dažus latviešus, kuri man vakarā apsolīja parādīt īsto Islandi. Man patīk atrast jaunus draugus ceļojumos, un tas nekas,ka viņi ir pilnīgi sveši cilvēki...
Rīt paredzēta ekskursija līdz geizeriem un SPA, jeb lagūnas apmeklējums...
Rīt vēl noteikti iepirkšu kādu suvenīru, un gribētu satikt kādu īstu islandieti...
Vēl rīt jāsameklē kāds mūzikas veikals, jo es gribu tikt pie Sigur Ros albūma :]