viņš atbrauca...tik ilgi gaidīju un sagaidīju...ko vēl vairāk vajag kā labāko draugu pie sāniem un pastaigu pa pilsētu...he is so hot , when he smiles...viņš nemaz nav mainījies, sliktā puiša tēls...
visu rītu lidostā nīku, jo reiss no Dānijas kavējās par 3 stundām, es jau sāku šaubīties vai viņš maz šodien atbrauks, bet Miracles happen when you believe . Man jau pamazām saka likties, ka es viņu nomocīju ar jautājumiem kā viņam gāja utt. Protams, negribēju viņam stāstīt visu ,kas ar mani noticis 2nedēļu laikā, pilnīgi visu zina tikai mana labākā draudzene- lāčuks[es zinu, kā tev riebjas,ka es tevi tā saucu]...viņam es neteicu, jo zinu,ka viņš sāks uztraukties... es viņam to nekad neteikšu, bet esmu ieķērusies viņā, protams,šī būs lieta, ko viņš nekad neuzzinās, un labāk arī man...
viņš uzlabo manu dienu, tik žēl,ka nevarēsim katru dienu satikties, jo viņam darbs , man studijas, vismaz esam vienā pilsētā...
viņš man stāstīja par kādu meiteni,kas viņam ir ļoti iepatikusies, bet viņam šķiet, ka viņa atraida visus viņa mēģinājumus tuvoties[tomēr neliela greizsirdība man ir, es jau zinu,ka nevaru viņu paturēt tikai sev[ja man nepatīk dalīties]]es viņam teicu, kas neriskē, tas nedzer šampanieti-vai viņa gadījumā neiegūst meiteni...
5dien mēs dosimies uz veikalu atrast šo un to , priekš viņa ideālā randiņa[kā viņai būs paveicies] - labākie draugi jāatbalsta it visā...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru