Jau kādu laiku, nespēju normāli gulēt naktī, kopš atteicos no miega zālēm, varētu jau atsākt lietot, bet tad es baidos no domas, ka es nespēšu pati vairs aizmigt normālā laikā. Visbriesmīgāk ir tad, kad tev ir sajūta, ka nāk miegs, bet tu nevari aizmigt, grozies un vārties pa gultu, bet nekā... tā sajūta, ka esi vientuļš, visi apkārt guļ un tev nav ar ko parunāt, tik nomācoši...
un darīt arī nav ko, varētu spēlēt klavieres vai savu ģitāru, bet tā es piecelšu, visus mājiniekus. sēdēt virtuvē un dzert tēju un klusām klausīties mūziku, arī var, bet cik ilgi, tas sāk palikt garlaicīgi...tiešām nezinu,ko lai dara, bet zāles es nedzeršu...
i just want dance , bet nav ar ko :D
mans labākais draugs, man šodien paziņoja, ka ,iespējams,nebrauks mājās tik ātri, bet paliks nedēļu ilgāk pie vecākiem...un ko es darīšu, es tikai ceru, ka viņš tur nepaliks pavisam, nē es priecājos,ka viņa attiecības ar vecākiem un brāli paliek labākas, bet man noteikti pietrūks viņa ļoti, ja viņš nebrauks atpakaļ... kurš mani vedīs nakts vidū ēst kūciņas un dzert tēju, kurš ar mani dosies naksnīgās pilsētas izpētē, un es ceru,ka viņš brauks atpakaļ...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru