Šodien es sapratu, ka es tomēr vel esmu tā mazā naivā meitene,kas vēl joprojām tic prinčiem , un kāpēc ne, es gribu atrast savu īsto un vienīgo,nevis staigāt apkārt ar salauzt sirdi kā mana draudzene Kesija... viņa ir ļoti jauks cilvēks,tikai vienmēr atrod tos neīstos puišus, un tad man stundām jāklausās viņas stāstos- neviens mani nemīl un tā tālāk...bet tā jau nav, nevajag kārties kaklā visiem pēc kārtas, to acīs es viņai nespēju pateikt,jo pārāk jauks cilvēks...
es ticu sapņu prinčiem un gaidīšu savu bruņinieku spožajās bruņās,iespējams,esmu jau tādu satikusi,jo neviens nav ideāls,bet viņš būs tuvu tam...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru