svētdiena, 2010. gada 4. jūlijs

esmu atpakaļ ...

jau vismaz divas dienas es spēju arī sēdēt un droši varu staigāt nebaidoties sevi kkā savainot...cik labi atkal priecāties par silto sauli,ieklausīties putnu dziesmās un sajust svaigo jūras gaisu...
nav jau tā,ka es pirms savas operācijas neticēju,ka vēl kādreiz visu šo redzēšu,jo solīja jau man to visu sliktāko... tomēr es esmu šeit, varbūt vēl mazliet sazāļota un, ja godīgi esmu mazliet nejūtīga, tā iespējams ir kāda operācijas blakusparādība jeb sekas...labāk tā nekā nekā[nav īsti sakarīgs teikums]...
atgriežoties mājās vienīgie,kas,iespējams, nepriecājas mani sagaidot bija mazie brāļi- viņi bija dusmīgi,ka nevarēšu ar viņiem spēlēt futbolu...cik labi,ka viņi vēl neko īsti nesaprot-tās bija mokas katru dienu redzot tēti blakus savai gultai vai pamāti,viņu nomākušās sejas, tikai samocīti smaidi,laikam jau centās mani kkā nomierināt,bet es taču redzēju to,ka viņi man neteica visu- 48 stundas pēc operācijas bija kristiskās,ja kkas notiktu, manis šeit vairs nebūtu...
kopš es esmu mājās viņi cenšas izlikties ,ka tagad viss ir kā parasti...bet tā iespējams nebūs nekad... domāsiet,ko es te gaužos- nē negaužos gan- piedzīvojiet vienā gadā divas operācijas un leikēmijas atgriešanos un tās remisiju,šaubos vai nebūsiet vel briesmīgā stāvoklī kā es tagad ... kāpēc nebūs kā agrāk- manī lēnām sāk izzust viss mans it kā nezūdošais optimisms, tā tik pat kā nav un to atgūt nebūs tik viegli...
tagad esmu apātiska un viegli aizkaitināma, patīk būt vienai, vakar ienāca mans draugs, kaut gan tikai draugs, mums ir nenosakāmas attiecības,bet par to citreiz...
viņš jau centās man palīdzēt ,bet es tikai visus atšuju...kāpēc neviens nesaprot to,ka es gribu palikt viena,nevis uzklausīt kāda līdzjūtīgos komentārus, vai katru dienu saskatīt raizes sejā...
es nedrīkstu nekur iziet no mājas tālāk par dārzu, vadīt mašīnu varēšu tikai pēc pusgada, vakar mēģinaju aizlavīties,bet mani noķēra, tagad tieku pieskatīta, un tas nomāc vēl vairāk...



Mans varonis Miroslavs Kloze#11

kāda bija vakardienas spēle, Vācija - Argentīna...saņem Maradona ar runāšanu vien nepietiks, un pat viņa mīlulies Lionels Messī neguva nevienus vartus, viņš solīja ,ka argentīna samizos vāciju, bet še tev 4:0, un argentīnieši tā arī neguva nevienus vārtus, tagad tikai Vācijai jauzvar Spānija[vai drīzāk Dāvids Villa un spāņu vartsargs,jo citi spēlētāji nerāda savu labāko sniegumu...] un viņi ir soli tuvāk čempiona titulam,kas viņiem pienākas...Germany this is your time to shine...

Nav komentāru: