Es mīlu Parīzi, jā es labprāt tur kādu dienu dzīvotu, vienīgai šķērslis ir tas,ka franču valoda ir tik sasodīti grūta un tā noteikti nav priekš manis, bet man šī pilsēta patīk, vide, cilvēki... Šoreiz es devos uz tur, lai apciemotu omi un aizvestu savus brāļus pie viņas, tas nozīmē veselas 2 nedēļas bez brāļiem, protams, es labprātāk pati tur paliktu , bet šoreiz brāļu kārta, un atpūta man, jo man mazie nebūs jāpieskata. Viņiem tur noteikti patiks, un viņi varēs arī labāk pilnveidot savas franču valodas zināšanas, viņiem ir tikai 5 gadi, bet runā un saprot 4 valodas- sāku justies mazliet neērti :D
un vēl labākais šīs 2 nedēļas mēs ar tēti būsim vieni :)) o jā, jo mamma brauc komandējumā uz Monreālu. Forši, tas ir tik pat kā būt mājās vienai, jo tētis noteikti būs darbā, un man ir tik neliela cerība izlūgties viņam, lai es varu braukt uz Londonu pie draudzenes. Iespējams, viņš mani palaidīs, jo draudzenei drīzumā ir dzimšanas diena viņa kļūst pilngadīga - 21. gadu veca. Un mēs abas kopā braucam uz 30 Seconds To Mars koncertu Igaunijā. Man taču ir rezervēta lidmašīnas biļete no Londonas, jo tad es vēl nezināju, ka mēs pārvāksimies. Izskatās visnotaļ cerīgi. Viņam nav īsti jāuztraucas,ka man nebūs kur palikt, es varu palikt gan pie draudzenes, gan pie sava labākā drauga brāļa.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru