Jā, es zinu, ka es jau rakstīju šodien, taču esmu iekavējusi, tāpēc nolēmu šodien vēl uzrakstīt par kādu dziesmu, es zinu,ka tas izjauc 30 dienu jēgu, bet, lai jau iet, un man ir jautri :D
Tā būs Keane-Somewhere only we know [nē,man šī grupa nekad neapniks,ja vien viņu jaunākās dziesmas nepaliks tik tizlas un seklas kā mūsdienu popmūzika, kuru dziesmu vārdos tu nevari gūt nekādas atziņas
]- un šī dziesma atgādina par manu ceļojumu uz Islandi,kas izvērtās gana dīvains, un tik aizraujošs, es iepazinos ar savu vislabāko draugu superīgu islandiešu puisi :D kā mēs iepazināmies :D hmm, es pamodos viņa viesnīcas numuriņā, nē nekas nenotika, viņš bija un ir īsts džentlmenis, jo aizveda mani pie sevis, kad es noģību, lieki teikt,ka tikko kā es atguvu samaņu es laidos prom, un izvairījos no viņa, kas bija grūti, ja dzīvo vienā viesnīcā. Viņš man parādīja Islandi, un aizveda uz savu mīļāko vietu, kas bija/ir vecs,mazliet apdrupis soliņš pie Islandes malas, pie Atlantijas okeāna[nezinu kā, lai pareizāk uzraksta, Islande ir sala, pie tās malas :D, es ceru,ka domu sapratāt] tur bija tik skaisti vērot, kā okeāna viļņi triecas krastā, kā kuģi dodas jūrā un ienāk ostā :) Jā tā mūsu vieta, es noteikti došos viņu kādreiz apciemot, un apskatīt Islandi. Tā ir mana sapņu vieta, Islande ir otra mīļākā vieta, aiz Latvijas. Kā daži smejas, man jāprecas ar viņu un es varēšu tur dzīvot :D :D
un Mana dziesma - tik ļoti atgādina Latviju, un dziesmu svētkus :) labākais,kas mums ir, stāvēt lielajā kopkorī un dziedāt- tas bija kkas tāds, ko tu nevari sadabūt nevienā koncertā, viss Mežaparks dzied, tu stāvi tautu tērpā, tev pēkšņi ir vienalga, ka tu stāvēji karstumā, tev sāpēja kājas un bija agri jāceļas, tu saproti,ka tas viss bija tā vērts un neaizmirstamas atmiņas :)
Tie ir vārdi no manas tautas,
Un dziesma man arī no tās,
Un es zinu, neviens manā vietā
To nedziedās...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru