Es pat nezinu vai ir kāda dziesma, kas tieši raksturo mani, ir vairākas-pat daudzas, kurām ir kādas frāzes,kuras varētu būt par mani, par notikumiem, kas ir ar mani notikuši.
Bet tuvākā varētu būt Pink dziesma Fucking perfect. Šeit jau neaprakstīšu pilnīgi visu sīki smalki, bet es esmu bijusi tā dīvainā meitene klasē ar savādo mūzikas gaumi un ģērbšanās stilu, ar kuru neviens nedraudzējas, es biju vientuļniece, ne jau tāpēc,ka man patiktu sēdēt vienai, neviens negribēja sēdēt ar mani vai īpaši runāt, un draugu skolā man nebija, varbūt kāds,kas ar mani runāja, nezinu varbūt aiz žēluma, mana māte mani uzskatīja par kļūdu, man jau 4 reizes bija jāpārcieš ķīmijterapija, es esmu graizījusies uz rokām vēl tagad var redzēt rētas, vairākas reizes mēģinājusi izdarīt pašnāvību[to kā un cik zina tikai mana labākā draudzene], kad biju jaunāka dzēru biežāk kā jūs to spējat iedomāties, un bieži vien pamodos velnsviņ zina kur un ar ko, tā nav jauka sajūta, mani draugi, sliktākā kompānija kas vien iespējama-prieks,ka es no viņiem tiku vaļā, tikai par vēlu. Vēlāk viss mainījās uz labo, tu es darīju to,kas man patika, satiku savu labāko draudzeni :) un izvācos no mātes mājas, vislabākais lēmums manā mūžā dzīvot pie tēta, mēs strīdamies, bet man ir sajūta,ka man ir ģimene un cilvēki, kuriem es esmu svarīga, kaut gan dažreiz šķiet,ka es jau esmu par lielu tam, lai par mani tā rūpētos.
Nu tā, mācās no klūdām un pieredzes. es zinu,ka tādas muļķības es nedarīšu, kaut gan vel tagad dažreiz domāju par pašnāvību, nē, es neesmu nenormāla, bet ja jūs ietu cauri tam,ko man nācies pārciest, jūs domātu tāpat. Kā ir katru reizi dodoties pie onkologa uz pārbaudi, gaidot asinsanalīzes rezultātus un cerēt,ka slimība nav atsākusies. es pat uztraucos, ja man ir temperatūra paaugstināta un es pat neesmu saaukstējusies,jo tā tieši mēdz būt viena no leikēmijas pazīmēm. Kko tādu es nekad nenovēlētu nevienam.
PS.ceru,ka nevienu neaizbiedēju ar savu šo ierakstu.
1 komentārs:
mazliet.
Ierakstīt komentāru