Histērija

šodien man patiešām pirmo reiz pa ilgiem laikiem uznāca histērijas lēkme, es raudāju ,ārdījos, psihoju. cik labi,ka neviena nebija mājās, citādi mani vēl izjautātu ar simtiem jautājumu kāpēc...
es viņu redzēju... man sāpēja, ka manām aizdomām bija patiesība...es biju viņam tikai neizdevies brīvdienu romāns... tik muļķīgi sen nebiju jutusies...man viņš pat patika, mums bija tik daudz kopīgu interešu, mūsu sarunas un pastaigas...viņa smaids, prieks mani redzēt, mīļums, viņš man daudz stāstīja par sevi, un es idiote jau pielaidu viņu klāt savai sirdij,kaut centos to nepieļaut...
kas to varēja paredzēt, ka viņš izrādīsies tāds kretīns... viņam jau bija draudzene, bet viņš mani sāpināja, salauza manu sirdi...laikam jau nav ideālu cilvēku... un šķiet, ka pēc šī es ilgi neticēšu mīlestībai, tādas jau nav, jo ar laiku visi visiem apnīk, vai tiek sāpināti...