THIS[es to labprāt ieliktu beigās, bet tā kā iespējams es jūs jau nogarlaikošu sākumā, jūs neizlasīsiet līdz beigām, šis attēls-teksts izskaidro visu]
šodien diezgan agri piecēlos augšā, salīdzinājuma ar to cikos pārrados mājās, vakar patiešām bija forši. Un es sapratu,ka man pietrūkt koncerti, šausmīgi. Došanās uz tiem, emocijas, pēckoncerta depresija :D [to sapratīs tie, kas to piedzīvojuši,un tas nav kāds psiholoģiskas slimības paveids]. Tā kā mana koncertu zeķes nauda ir beigusies, es http://www.blogger.com/img/blank.gifgaidu vasaru un tikmēr pacietīgi krāju naudu, lai vasarā dotos uz fetvāliem :)
Bet tikmēr es atradu ļoti foršu lapu tumblr, pateicoties savas draudzenes blogam,[ jā Agnes es stalkoju tavu blogu :D čau :D :)) ] , kur bija uzskaitīti koncerta momenti, tā nu es izdomāju izvilkt labākos no tiem[dažus, jo tur ir tik daudz] un uzrakstīt savas domas...jā, man vnk nav ko darīt un uznācis kkāds dīvains rakstīšanas-blogošanas bums. Mūzika iedvesmo...
secībai nav nozīmes...
Uz koncertu vari doties kaut viens, jo tu nekad nebūsi viens, visi šeit vairāk vai mazāk ir atnākuši viena mērķa dēļ, redzēt , dzirdēt grupu dzīvajā :) un protams, man ļoti žēl to cilvēku, kas tērē naudu biļetei,lai atnāktu paskatīties uz smukajiem grupas dalībniekiem, un beigās viņiem nemaz nepatīk koncerts, bet tie ir tikai izņēmumi. Tā sajūta,kad tu esi lielā barā un visi gaida koncerta sākumu ir amazing :))
Tā ir drausmīga laimes sajūta, ko sapratīs tikai tie, kas ir kādas grupas fani, ieraudzīt savu valsti tūres kalendārā, sapņu piepildījums. Es tiešām spiedzu, kad redzēju , ka Mars uzstāsies LV, tas bija kaut kas neiespējams un neticams pirmajā brīdī. Šīs emocijas ir vispozitīvākās.
šī sajūta es pat nevaru aprakstīt cik tas ir forši, un vēl labāk, ka arī atnākušie zin dziesmai vārdus. Šādi superīgi gadījumi LV Marsa koncertā ar dziesmu The Story un Marsa koncertā Polijā Buddha for Mary, šīs dziesmas un visi dzied līdzi un zina vārdus un tas patiešām ir vārdos neaprakstāmi.
šo es pieliku tikai tāpēc, ka tu esi atnācis mājās, pārlēkājies un spēka tev nemaz nav,bet tu esi laimīgs, un man tā gadījies ir bieži, ka gulta šķiet tik jauka un vilinoša, un tu saldi aizmiedz tajā pašā krekliņā...saldi sapņi...
Kad esi koncertā tu dzīvo tikai tam brīdim, tu izjūti to, un tu esi laimīgs, tu aizmirsti visas savas problēmas, slimības un nelaimes, tas ir tas brīdis, kad pasaule liekas skaista un viss ir labi, tu esi brīvs...[arī šo sapratīs tie, kas bijuši uz tādu riktīgu koncertu un izdziedājušies, izlēkajušies no visas sirds]
Protams, tas ir atkarīgs no tā kādfi cilvēki tev ir apkārt, bet Echeloni ir visdraudzīgākie, un vairums no viņiem ir tiešām jauki cilvēki. Man ir draudzenes no Krievijas , Somijas, Portugāles un ASV, kas ir tiešām jauki cilvēki, mēs vēljorpojām uzturam kontaktus, un noteikti kādreiz jaunās tūres laikā, kaut vai pēc 10 gadiem, vienlaga kad tā būs, kopīgi dosimies uz koncertiem. Tāpēc uz koncertiem vari doties arī viens, tas nekas,ka draudene vai draugs netiek, vai viņam nepatīk tava mīļākā grupa, tu neesi viens, un šādi var iepazīt daudz interesantus cilvēkus.
Lai kā man patiktu lēkāt līdzi dziesmām, bet mana sirds pieder akustiskajām dziesmām, kas gan parastos koncertos ir diezgan reti un tās dziesmas, ko tu gribētu dzirdēt akustiskajos gabalos parasti netiek spēlētas tā. Tāpēc es noteikti gribētu kādreiz, lai vismaz kāds un ne tālā vietā būtu akustiskas koncerts grupām, kuras man patīk.
dzirdēt pirmo reizi dzīvajā savu mīļāko grupu, vai grupu,kas viemēr ir patikusi, un klausīties dziesmas pēc koncerta nav vairs tā sajūta, kā agrāk. Man būs grūti to izskaidrot, bet klausoties dziesmas tu atsauc atmiņā koncertu un to brīdi, nekas vairs nav kā agrāk.
tas brīdis, kad tu redzi kā viņi smaida vai kā mainās viņu sejas izteiksme, kad fani dzied līdzi, un zina vārdus, tas ir iespaidīgi. un visbiežāk tas notiek koncertos valstīs, kur grupa bijusi pirmo reizi.
jā un vēl ilgi vari kādam stāstīt uz kādu koncertu-festivālu esi bijis, kad kāds tev pajautā. Es savas tikai retos gadījumos noņemu ātri, parasti turu ļoti ilgi uz rokas, jo man ir žel nogriezt un ņemt nost, bet kad tās tiek noņemtas, tās noliku savā koncertu dārgumu kastītē.
es nekad nemetu āra nevienu koncerta biļeti, man viņas visas ir rūpīgi saglabātas, tās ir atmiņas, kuras tev neviens nevar atņemt, un pēc pāris gadiem paskatoties uz biļetēm, tu atcerēsies savus labākos dzīves brīžus.
šos es domāju salikt kopā. es zinu varbūt izklausās slimi, bet es nekad neesmu tā lepojusies ar zilumiem, vai nelielām brūcēm pēc koncerta, kā pēc laba koncerta. Skatoties uz tām tu zini, that was fucking amazing and i survive it :D visi zina, kā visi grūstās kā mežoņi, un brīžiem lieka,ska tevi nospiedīs dzīvu,bet šīs sāpes nav sliktas, lai cik dīvaini tas izklausītos kādam. Tev sāp kājas, rokas, un visas iespējamās maliņas,kas ikdienā nekad nav sāpējušas, tad tu esi bijis labā koncertā. Un kā saka, ja nākošajā rītā nesāp kakls un balss nav pazudusi, tad tu neesi kārtīgi dziedājis līdzi un izbaudījis koncertu :D
Tā burvīgā sajūta pēc koncerta, kad tu tiešām esi bijis un redzējis un labi pavadījis laiku, to neviens nevar atņemt.
vēlreiz visi attēli ņemti no šīs lapas -> , starpcitu diezgan interesants blogs arī ;)
PS. atvainojos par drukas kļūdām...
2 komentāri:
awesome ieraksts! mans mīļākais laikam ir pats pirmais, ko pievienojo - tas, ka tev ir kas kopīgs ar visiem pārējiem atnākušajiem. aaa un dziesmu/video klausīšanās/skatīšanās 2 nedēļas pēc koncerta nonstopā :D
jā, tieši pēc koncerta visu laiku gribas klausīties tikai to grupu un neko citu, + gremdēties atmiņās :))
Ierakstīt komentāru