man tādu īsti nav, es to vēl meklēju. jau vairāk kā pusgadu dzīvojam šajā mājā, bet mana istaba izskatās tā, kā es te tikko būtu ievākusies, visur kastes-vairums to nav izpakotas,un varbūt arī netiks... vienīgā jaukā vieta-mans stūrītis,kur es mēdzu nolīst,kad man gribas klusumu un mieru,lai pamācītos, palasītu vai padarītu kko viena ir bēniņi. tur ir vecs dīvāns piebīdīts pie loga, var sēdēt uz viņa,ietīties segā, jo tur nav tik silti, dzert kartu tēju un vnk vērot kas notiek apkārt... mans stūrītis, kas protams neatrodas manā istabā.
un man nav ne jausmas, kā lai iegūst māju sajūtu, labi, es izkraušu , nokraušu kastes prom. aplīmēšu sienas ar bildēm, iedevsmojošies citātiem un visu,kas man patīk. pārbīdīšu gultu tuvāk logam, sakārtošu savu istabu, bet tas jau man neradīs māju sajūtu, kuras man nav...
kā man patīk nedēļas nogalēs vnk neslēgt iekšā kompi un 5dienas,6dienas neizmantot internetu. tā man ir kā atpūta no visa, un galvenais no mācībām. vēl nedēļa un es atkal mācīšos tā, ka nu tikai + man vēl ir darbs kafejnīcā-es novācu traukus, neesmu sajūsmā, bet ja nezini vācu valodu labi, nekādu labo darba iespēju vnk nav, un kā man teica šefiene priecājies, ka dabūji kko tādu, nevis tirgo tūristiem desiņas kioskā :D to gan labāk ne. kolēģi, daži jauki, citi domā, ka ir labāki par mani. es viņus ignorēju, tādi cilvēki gadās visur, kas labprāt sabojās tavu dienu.
tik ļoti gribēju satikt savu labāko draugu 6dien, bet nekas nesanāca, viņam jāatgriežas darbā ātrāk, un tas nozīmē atkal vismaz mēnesi viņš būs prom. ļoti žēl...un no otras puses, varbūt, ka tā ir pat labāk, jo mūsu attiecību vēsture ir tik raiba...
visu dienu šļūkāju pa māju pidžammā, es saprotu,ka diezvai man tas te ir jāraksta bet :D :D esmu pelnījusi vnk slinkot, dzert kafiju un laiskoties pa māju :D to es darīšu arī rīt,varbūt no mājas vispār nelīdīšu ārā tikai līdz tuvējam veikaliņam vai benzīntankam pēc kkā ēdama, jo bieži gadās, ka 1dienas rītos mājā nekā vairs nav.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru