Kā ir tā ir.

šodien es sapratu, ka mani draugi nekur nepazudīs, un dzīvošana Vācijā nav pasaules gals. Jā, es tā domāju, bet manas domas mainījās- mans piedzīvojumu gars atgriezās, tas jau tik sen ilgojas pēc jaunas vides un jauniem cilvēkiem apkārt. Agrāk es varēju vienkārši iekāpt mašīnā un braukt tur ,kur acis rāda, kāpēc es nevarētu mācīties, dzīvot jaunā vietā. Es varu :)

Un vēl pats labākais es paspēšu 5dien uz Rock Am Ring festivālu :)) Omes dāvana ir forša, man ir vislabākā ome pasaulē :)) un jā, viņa zina, cik ļoti es negribēju nekur braukt.

Tāpēc es neskumšu, ka jābrauc prom, jo es zinu, ka atgriezīšos :)

Mantas jau ir saliktas, dīvaini gulēt uz matrača istabas vidū, nekā nav, daļa mantu jau ir prom, atlikušās vedīsim paši.

Šodien atvadījos no visiem kolēģiem :) mums kopā gāja jautri, gan ballītēs, gan darbā. Ilgošos.

Ballīte pārcelta uz rītdienu, jo braucu prom ātrāk. Bet tas jau nemazinās mūsu paredzētos apjomus, atgādinājums sev, nedrīkst piedzerties[es to nemaz nedaru parasti] jo savādāk mani nelaidīs lidmašīnā.

Man paveicies,ka es lidošu uz turieni, nevis braukšu mašīnā, kā vecāki :D mazliet ļauns prieciņš. kaut gan man šāda ekstra ir tikai tāpēc, ka man jau 4dien jāaiziet līdz mācību iestādei un jāiesniedz dokumenti. un jāpiesakās vācu valodas kursos. Būs smagi, bet man izaicinājumi patīk.

tā, došos garā pastaigā man jāatvadās no šīs pilsētas kārtīgi...