8. the biggest decision i have ever had to make

Sakravāt mantas un izvākties no mātes mājas, vēlāk pamest visu un aizbraukt dzīvot pie tēta. Tas protams neienāca prātā vienā dienā, bet brieda jau ļoti ilgi, es sapratu,ka nav jēgas sevi mocīt, un man bija apnicis klausīties vienu un to pašu, ikreiz, kas es kko izdarīju ne tā, viņai nebija pa prātam un viņa mani saukāja par kļūdu. Kāpēc es to pacietu tik ilgi,man nebija kur doties, un man nebija darba. Tad es atradu darbu un sadūšojos uzmeklēt tēti, un viss nemaz neizrādījās tik slikti kā biju domājusi. Visu laiku mana māte bija stāstījusi,ka tētis mūs pametis manis dēļ, un viņš ar mums nekontaktējas, bet izrādījās,ka viņa neļāva viņam kontaktēties ar mani. Un man tiešām pietika, es ilgi gatavojos un pārdomāju,kā lai nepamanāmāk pazūd no viņas dzīves. Un tieši Ziemassvētkos izvācos. Pagāja pāris dienas un viņa man zvanīja nevis tāpēc, lai pajautātu,kur es esmu palikusi, bet gan tāpēc, lai pateiktu,ka es esmu savākusi TV,kas pirkts par viņas naudu :D Vēl nedēļa un es aizbraucu dzīvot pie tēta, un es teikšu,ka tas bija labākais lēmums manā dzīvē. Vienīgi man pietrūkst Latvijas brīžiem, bet tā Vācijā nav slikti. Ar māti attiecības ir vnk briesmīgas, mēs nespējam normāli kontaktēties viena ar otru, vienīgais iemesls kāpēc es vispār ar viņu vēl runāju ir mana pusmāsa, viņa ir daudz jaunāka par mani, bet man savā veidā viņas pat pietrūkst. Vai man netrūkst mātes, es nezinu, man ir jauka pamāte, ko es saucu par mammu, un man nav jau sen vairs tas vecums,kad būtu māte ļoti vajadzīga, esmu pieaugusi un māku tikt ar lietām galā pati.