Nu tā es nemaz nezinu, ar ko,lai maz sāk. par slimošanu īpaši
nestāstīšu, to labāk nē.
Tā šis gads ir bijis ļoti raibs manā dzīvē. Nu gandrīz kā jauns dzīves
sākums, es sapakojoties un nedomājot ne par ko iekāpu lidmašīnā un
aizbracu dzīvot pie tēta uz Londonu.
Tas bija dīvaini, jo mana māte mani vairs negribēja redzēt, bet tētis
bija neizsakāmi priecīgs, par to,ka es dzīvošu pie viņiem, tā nu es
tiku ģimenē, kur manī mīl, un rūpējas un es dzīvoju Londonā, gandrīz
sapņa piepildījums.
Pa šo laiku, es sapratu,ka britu akcents,kas man agrāk lika
siekaloties, tagad mazliet tracina, tad kaitināja, bet tagad jau esmu
pieradusi, pirms pāris mēnešiem es labrat nošautos, ja bieži uzturētos
īstu britu sabiedrībā.
Es protams slimoju, kā jau vienmēr, bet ne šorei sīkāk ne par to,
slimošanas laikā, ko sabiju slimnīcā es iepazinos ar ļoti jaukām
meitenēm, dažas no viņām vēlāk nemaz tik jaukas neizrādījās, bet es
vismaz ar kādu iedraudzējos.
Ā, es aizmirsu pieminēt jaukāās personas visā šaja sākumā, tie ir mani
mazie brāļi Ričards un Roberts, viņi jau pēc dienas mani sauca par
māsu, un divus tik jaukus, mazus puišus es nebiju satikusi, nākotnē
kādai meitenei noteikti paveiksies :D
jā, es jau plānoju viņus izprecināt, nē joks, es mācu,kā īstiem
puišiem jāapietas ar meitenēm, jau 5 gadu vecumā, jo manas draudzenes
viņus dievina, viņi māk palaist meitenes pa priekšu, padot roku, ja tu
kap pa trepēm, un vienmēr palaidīs apsēstiem meitenes[viņiem gan ir
savtīgi mērķi šajā gadījumā, viņiem pat īk sēdēt klēpī,]nē es
neaprakstu ,kā es esmu izdresējusi suņus, maniem brāļiem vnk ir labas
manieres :D
nu tā pēc slimošanas man vajadzēja nomainīt vidi, un es braucu
izvēdināt galvu uz Islandi, un tur jau sākās manas dzīves dīvainakais
piedzīvojums, nē 2. dīvainākais , kā tikko tētis aizgaja uz darbu, un
es iekūlos , tad domāju, mēslos līdz ausīm :D
Es gāju uz klubu svinēt laikam Dinamo uzvaru vai sērot par zaudējumu
ar latviešiem, to es neatceros gan precīzi, un tad es atceros,ka
izejot no kluba pārtūka filma un es no rīta pamodos svešā vietā, kāda
gultā, un pie tās gultas sēdējā smaidošs islandietis[īsts] ar tik
skaistām zilām acīm, nevajag pārprast viņa smaida nozīmi, kā vēlāk
izrādījās nekas nenotika, vai es būtu gribējusi, diez vai ...
Protams, es nogaidīju, kā viņš aiziet pēc ūdens un es metos bēgt, ak
dievs, man bija tāds kauns un apjukums reizē, es izvairījos no viņa,
bet tad saņēmos un aizgāju satikt viņu, tad sapratu,ka bija tik
muļķīgi izvairītie no viņa, izmantot kāpnes, nevis liftu, darīt
visu,lai tikai neuzskrietu virsū, jo jo vairāk izvairies, jo lielāka
iespēja negaidītu uzskriet virsū.
Nu tā es kādu laiku, biju viņā ieķērusies, un tad tu kādu brīdi
saproti,ka jābrauc prom liekas, skumji, bet labākais un negaidītakais
bija, tas,ka viņš strādā Londonā, sapnis varētu tā ilgi turpināties,
bet nē, mēs kopā nesagājām, es viņu ilgi nevarēju ciest, ka viņš mani
pievīla, izvēloties manu draudzeni,mann aiz muguras, toties
vēlāk[tagad] viņš būs[ir] mans labākais draugs :]
Nākošais lielais notikums Hokeja Čempis Vācijā :] viss bija
interesanti, braucu uz turieni kopa ar vienu franču meiteni, ceļā bija
interesanti mašīna nosprāga 2 reizes :D es kā īsts auto fans,
pateicoties vectēvam, mācēju tikt galā ar ķibeli, tā gulēšana mašīnā
izpalika, jo tā bija jāsalabo,lai tiktu mājās...mūsu viesnīciņa
Manheimā bija jauka, un tuvu Manheimas četriem baltiem krekliem, kur
notika visādas fanu atrakcijas, nu tā, man vismaz bija ar ko kopā LV
spēles skatīties. LAtvija malači :) lai tur vai kā, bet viņi man
vienalga būs labākie. Man prieks par čempioniem čehiem, prieks,ka
krievi neuzvarēja un Ovečkins ar savu izrādīšanos aplauzās...
Jau tuvojās prom braukšanas laiks, bet mana draudzene bija pazudusi,
es jau domāju, ko lai tagad dara, esmu vācijā, vāciski nesaprotu[tikai
lamu vārdus, bet tas jau neskaitās] pagaidīju 2 dienas un gāju uz
vietējo policijas iecirkni un labākais bija tas, ka tur kamerā sēdēja
mana draudzene, kas bija aziturēta pilnīgā pālī ārdoties, naudas mums
nebija un man bija jāzvana viņas vecākiem, kas atbrauca savai meitai
pakaļ, nabadzīte, viņai vēl šodien nekur neļauj iet :D
Atpakaļ ceļā nedaudz padzīvojos Francijā pie omes, mana ome nav
tipisks pensionāra tips, viņa brauc ar moci, iet uz dejām, un mācās
valodas, starp citu, viņa bieži brauc uz Spāniju, pie sava drauga,
vecums nav šķērslis, un kas teicis,ka veci cilvēki nevar
iemīlēties...viņas draugu gan neesmu redzējusi, bet omīte Izabella
solījās ar viņu,kad paliks siltāks atbraukt ciemos...
Nu jau vasara- ej dirst,kas par piedzīvojumiem... es uzzināju,ka manam
labākajam draugam ir brālis, viņš ir tik seksīgs :D Vēlāk gan tā
nedomāšu :D un jā sākumā domāju,ka viņš ir gejs :D
Spilgtākie iespaidi- noteikti Rock am ring festa apmeklēšana,
iespaidīgs tuss, it kā forši, bet mazliet jutos vīlusies, āra bija
drausmīgs karstums, cilvēki apkārt ,lielākā daļā pālī. un vilšanos
sagādāja grupa 30 Seconds To Mars, es tiešām gaidīju kko iespaidīgāku,
tā vietā, mazliet kaitināja tas, nu c'mon Džared kāpēc jāliek pūlim
saukt tizlas lietas kā Āmen, Āleluja un tāda garā, nu un jā
dziedāšana bija mu nebija tāda kā es gaidīju, pārējie grupas dalībieki
lieliski pildīja savu uzdevumus, bet jā dziedāšana pievīla... un man
nācās stāvēt, blakus meitenēm, kuras jūsmoja tikai un vienīgi par
Džaredu, sekli., ja runājam par viņa izskatu, vecā frizūra, bez
blondās/rozā matu krāsas bija daudz labāka,,, bet ja runājam par
festivālu, tas pārspēj visu, tik daudz grupas, tik maz laika
noskatīties visu,ko vēlies, rindas pie tualetēm nenormālas, rindas
pēc ūdens vēl garākas, bet piedzīvojums labs, iespaidīgs pasākums...es
neskaitāmas reizes apmaldījos un bieži nokavēju koncertu sākumus, bet
ja radīsies iespēja nākošgad braukšu vēlreiz...
Ā jā futbols, vesels mēnesis izcilās spēles, smuko futbolistu un
brīnišķīgu uzvaru, nekas Vācija sados nākošreiz spāņiem pa pakaļu, un
es apsolos kādreiz aizbraukt uz kādu futbola čempionātu, jo man tas
dzīvē ir jāredz, jāizjūt fanu kopums un prieks dzīvajā par vārtu
guvumu... Vilšanās Francijas izlases sniegumā, vai tiešām viņi bez
Zidāna[bijušais Francijas izlases kapteinis Zidenins Zidāns, beidza
futbolista karjeru pēc 2006.gada PČ futbolā, kur Francija zaudēja
negodīgā spēlē Itālijai] nespēj spēlēt tik labi kā agrāk...un ļauns
prieks par Itāļiem, kuri arī nerāda labu sniegumu, visa komanda spēlē
labos Čempionlīgas klubos, bet spēles sniegums zems un zem katras
kritikas...
Rudens- mans dīvainākais un noteikti ne tas jaukākais periods, es
devos mācīties uz Glāzgovu, man patika dejot, gatavot dziesmas un
mācītie stās no galvas, tas bija grūti, jo nekad agrāk es tik nopietni
nebiju mācījusies uzstāties auditorijas priekšā, varu teikt,ka pirmajā
reizē man bija jādzied dziesma uz skatuves, visa mana kursa priekšā
bija stresains gadījums, es pirms tam nebiju tik ļoti par kko
uztraukusies, bet saņemot visu savu drosmi, es biju 3 labākā no sava
kursa, aij kā man viņi vis pietrūkst, pat tās blondās maitas, un manu
draugu... tur es iepazinu jaunus cilvēkus, iemācījos, ka nav jābaidās
no savas balss, vai no tā, ka kāds par mani smiesies ņirgāsies, ja
nepatiks kā es spēlēju, jo katrs mākslinieks savā spēlē ieliek kko
savu, tikai sev saprotamu un visi to nemaz nevar novērtēt... sapratu,
ka mīlestība mēdz būt akla, un cilvēki vienas muļķīgas nesaprašanās
vai pārpratuma dēļ sevi nobeidz tā vārda vistiešākā nozīmē...man viņas
pietrūks, varbūt tur,kur viņā atrodas tagad ir skaistāk kā uz zemes,
kaut gan es neticu paradīzei vai ar dievu saistītām lietām...
Mācības man nācās pamest, bet es neskumstu, es pamazām sāku saprast,
ka, iespējams, tas, ko es mācījos nebija man lemts, tāpēc man vēļ ir
iespējas mācīties kko citu, tikai šoreiz palikšu Londonā, jo mans
tētis mani nekur nelaidīs, es esmu viņa mazā meitiņa,lai cik liela jau
būtu. Tieši šajā slimošanas laikā, es iemācījos novērtēt to,kas mums
ir, un to cik mana jaunā ģimene ir forša, brāļi, tētis, pamāte, kuru
jau tagad saucu par savu mammu, un viņai tas patīk. Man nekad nebija
iespējas lepoties ar to,ka manā ģimenē vis ir , teiksim tā, saticīgi,
mēs bez kliegšanas , muļķīgiem strīdiem varam visu izrunāt. Cik jauki
apzināties, ka mana pamāte mani pieņēma kā savu meitu, ko vienmēr ir
gribējusi, mums abām ir labas attiecības, dažreiz es viņu atgrūžu, bet
tad saprotu,ka viņa grib tikai labu man, es to novērtēju, man patīk
mūsu sarunas, par visu un par neko... mēs abas kopā iesim uz Take That
koncertu, zinu, tā grupa man nav favorīti, bet es piekritīšu šim
kopīgajam pasākumam, kāpēc gan ne, vienīgi, es nesaprotu, kāpēc Take
That vajadzēja atpakaļ Robiju Viljamsu, viņš dzīvajā dzied vnk
atbaidoši :D
Šī gada ieguvumi- mana ģimene, mans labākais draugs, un tas,ka esmu
savas domas un dažus uzskatus mainījusi par visiem 100 procentiem, un
jā dažas materiālāš lietas, mans Keane DVD un mans Sigur Ros disks,
šīs bija jaukākās Zsvētku dāvanas, ak jā, un rokassprādze,kura pārspēj
visu- manas mājas ir tur, kur ir mana sirds un mani draugi :]
