Kāpēc mums viņi vispār ir vajadzīgi? Tie radījumi mūs sāpina un tikai nemēģiniet man iestāstīt,ka bez viņiem arī mēs nevaram iztikt. Varam gan. Bez viņiem mēs esam brīvas un netiekam sāpinātas.
Aizvakar atkal redzēju puisi,kurš mani ļoti sāpināja. Viņš vēl joprojām ir kopā ar to meiteni, manu agrāko draudzeni,kura man viņu nocēla,kamēr es biju slimnīcā,vai nav jauki. Viņi abi pienāca pie manis un runājās it kā nekas nebūtu noticis, un man tā gribējās skriet prom, bet es tikai stāvēju,muļķīgi smaidīju un izlikos,ka ar mani viss ir labi. Viņš man piedāvāja kādreiz iedzert kopā kafiju, es piekritu. Protams, es nevēlējos sevi lieki sapināt, bet mazliet atriebties gan.
Šodien atnācu uz norunāto kafejnīcu un viņš man teica,ka ilgojas un nožēlo ,ka pametis mani, ka tā otra meitene viņam neko nenozīmē, kā tad, viņš laikam domā,ka man kā saka batoni ausīs sabāzti un acis aizmālētas, es taču neesmu akla! lai ko viņš teica,es tikai pieklājīgi smaidīju,un izlikos,ka viņam ir kādas cerības, jā lai viņam tiek abas- nekā nebija, es neesmu ne stulba, ne naiva, tā mēs sēdējām un viņš tikai glaimoja, kā tik jauks cilvēks var izmainīties, Islandē man viņš šķita visideālākais puisis uz pasaules-mans sapņu princis, kā es tā varēju viņam pieķerties...
Izdzēru kafiju un jau gribēju doties prom, un viņš gribēja mani noskūpstīt, es pagriezu otru vaigu, un pēc tam apskaujot pateicu,ka viņa brālis ir labāks par viņu. Vienīga lieta,kas sagrauj puiša ego, ir pateikt ,ka kāds ir labāks par viņu, un sāpīgāk ir tad,kad tas ir viņa brālis.Tā viņš tur palika un es aizgāju.Man vairs nesāp,jo satiekot viņu,es satiku viņa brāli.
Ar viņa brāli mēs esam pagaidām draugi,bet vispār esmu viņam pieķērusies,jo tad,kad jūtos slikti viņš man liek pasmaidīt un paskatīties uz dzīvi no cita skatu punkta, tagad es gaidu to brīdi,kad viņam būs atvaļinājums un viņš no tālās :D Dānijas atbrauks pie manis, bet tikmēr arī viņa vēstules uzlabo manu dienu un liek smieties pat tad,kad šķiet,ka visa pasaule ir pret mani...
Meitenes mums nevajag puišus, bet vajag puišus kā labākos draugus, un nepielaidiet nevienu sev par tuvu,jo vēlāk tas tik ļoti var sāpēt, tomēr arī sāpīga pieredze ir pieredze un divreiz uz viena un tā paša grābekļa neuzkāpsiet.
