Keane- My Shadow[fan made video]

tējas tase iedvesmai

jau palēnām sāk ierasties nākamie studenti uz mūsu kojām, tāpēc tie daži ,kas atbraukuši jau tagad, vakar sarīkoja tējas vakaru,lai iepazītos.
Pagaidām esmu vienīgā no Latvijas un ar to ļoti lepojos.
Kopā ar mani dzīvos viena meitene no Francijas-Šarlote. Pirmais iespaids meitene spridzeklis,viņai laikam enerģijas nekad netrūkst, apņēmības arī.
otrā ir Hanna no Zviedrijas,ļoti kautrīgs cilvēks, un pats jaukākais ir tas,ka viņa nav iedomīga[man ir ļoti daudz stereotipu par zviedriem]...
Trešā meitene atbrauks tikai nākošnedēļ, mēs zinām tikai to ,ka viņa nāk no Denveras.

šodien mēs dosimies apskatīt Kelvingrouvas galeriju, Skotijas futbola muzeju- tāds labums,ka man vienīgajai no mums ir mašīna :D un vienīgā māku ar to braukt[manī mīt mazliet ļauns prieks]... tikai neliela problēma vēl joprojām ir tā,ka grūti pierast pie šīs ,manuprāt, ačgārnās braukšanas puses, gan jau ar laiku netīšām joslas vairs nemainīšu...

šeit ir mazliet garlaicīgi, tomēr es jebkur varu atrast to,kas man patīk...tāpēc došos kafejnīcas meklējumos...man jebkurā vietā,kur ilgāk uzturos patīk atrast kādu jauku omulīgu vietiņu,kur var nesteidzīgi padzert kafiju...

Kravāšanās...

tas noteikti ir pats nepatīkamākais ,kas man vēl ir jāizdara...rīt no paša rīta braucu uz savām jaunajām mājām - kojām, sākumā negribēju dzīvot tur, bet man iepatikās doma, par īstu studenta dzīvi, man nāksies dzīvot kopā ar vēl trim meitenēm. mūsu kojās ir četras istabiņas dzīvošanai , viena nedaudz lielāka funkcionēs kā viesistaba, jauka neliela virtuve un pats jaukākais vannasistaba arī, mums nebūs jādodas uz gaiteņa galu,lai tiktu dušā,vai stāvētu rindā ar vēl vairākām meitenēm...
vakar sapratu,ka esmu iekrāvusi gandrīz visu skapi, pusi no šīm drēbēm neesmu pat uzvilkusi ne reizi, domājams,ka šoreiz arī to neizdarīšu...no 4 lielām somām, nu ir palikušas 2 ne īpaši lielas somas ar apģērbu,vēl jāizvēlas apavi-to man arī ir kaudze, ielikšu pāris kedas, dažas kurpes, un arī kko izejamu kurpju pāri...
pilns koferis ar pirmās nepieciešamības lietām, un kopumā no tā visa ko esmu gribējusi paņemt līdzi-nonācu kompromisā ar sevi un paņēmu pusi no visa... ja ,kas trūks, vienmēr jau nedēļas nogalēs varēs aizbraukt mājās...

šodien vakarā atvadīšos no savām draudzenēm, jo tā sanācis,ka mēs katra ejam savu ceļu, mēs mācīsimies dažādās valstīs, un nākoša reize,kad satiksim viena otru būs ziemas brīvlaikā...

esmu ļoti nesaimnieciska, agrāk pat elementāras lietas īpaši nesanāca, to es šodien laboju, man ir ģeniāla grāmata,kura ir visādi padomi, kā gatavot, kā pareizi iztīrīt traipus un visādas citas lietas,kas man līdz šim likās kā ķīniešu ābece, tā kā viena lieta,ko esmu mainījusi sevī...

Augustana- Boston (Acoustic)

Šī dziesma mani mūždien skumdina...ieklausies vārdos...

PS.gandrīz oficiālais video --> http://www.youtube.com/watch?v=X__jcMidPZI&feature=related

Man prieks par tevi :*

Šo necilo ierakstu veltu savai draudzenei Agnesei :] Man ir neizsakāmi liels prieks,ka tu noliki visus eksāmenus, arī matemātiku :D Es jau teicu,ka būs labi,bet tu man neticēji,un vel teici,ka matemātiku nenoliksi. Tavi rezultāti nav slikti,šur tur pārspēji arī mani[nekauņa]. Es ar tevi lepojos :D Novēlu vēl tikai tikt LU vai RSU un izvēlēties to,kas patīk pašai,nevis kādam citam[ar to es domāju vecākus]...

un tiksimies augusta beigās,ja tikai nekas nemainīsies...Veiksmi tev un visiem absolventiem jūsu nākamajā dzīves posmā-studijās :]

Sāp,pat ļoti...

Tu salauzi manu sirdi jau 3reizi, un es kā muļķe,tev uzticējos,mēs nekad nebūsim tikai draugi,jo es tevi nekad vairs negribu redzēt, es saku NEKAD,jo tā domāju no visas sirds. Tu biji pārāk gļēvs,lai man to pateiktu acīs, to izdarīja tavs brālis.Viņš man vienmēr man paticis vairāk par tevi, jo nebija tik ideāls,bet tiešs, teica man visu ,ko domāja, nevis tā kā tu. Lūdzu, nezvani man vairs, un nenāc pie manis, labāk aizmirsti manu vārdu un adresi, es drīz braukšu prom, es gribu tevi aizmirst, ja redzēšu tevi uz ielas, es pāriešu pāri tai,lai tikai man nebūtu jāiet tev pretī, tu sapratīsi,ka esi sabojājis visu, tu salauzi manu sirdi un liki man ciest. Tu reiz solīji mani nesāpināt,bet solījumu neturēji, tu teici,ka esmu jaukākā meitene ,kuru tu esi saticis,tu meloji...es tevis dēļ neraudāšu, tu neesi tā vērts, tikai nožēlojams kretīns, kas licis man ciest, tāpēc novēlu jums abiem būt laimīgiem :]


lūk, tāda pašlaik izskatās mana sirds, tā ir salauzta, tu to nodarīji man, es tev uzticējos...

esmu atpakaļ ...

jau vismaz divas dienas es spēju arī sēdēt un droši varu staigāt nebaidoties sevi kkā savainot...cik labi atkal priecāties par silto sauli,ieklausīties putnu dziesmās un sajust svaigo jūras gaisu...
nav jau tā,ka es pirms savas operācijas neticēju,ka vēl kādreiz visu šo redzēšu,jo solīja jau man to visu sliktāko... tomēr es esmu šeit, varbūt vēl mazliet sazāļota un, ja godīgi esmu mazliet nejūtīga, tā iespējams ir kāda operācijas blakusparādība jeb sekas...labāk tā nekā nekā[nav īsti sakarīgs teikums]...
atgriežoties mājās vienīgie,kas,iespējams, nepriecājas mani sagaidot bija mazie brāļi- viņi bija dusmīgi,ka nevarēšu ar viņiem spēlēt futbolu...cik labi,ka viņi vēl neko īsti nesaprot-tās bija mokas katru dienu redzot tēti blakus savai gultai vai pamāti,viņu nomākušās sejas, tikai samocīti smaidi,laikam jau centās mani kkā nomierināt,bet es taču redzēju to,ka viņi man neteica visu- 48 stundas pēc operācijas bija kristiskās,ja kkas notiktu, manis šeit vairs nebūtu...
kopš es esmu mājās viņi cenšas izlikties ,ka tagad viss ir kā parasti...bet tā iespējams nebūs nekad... domāsiet,ko es te gaužos- nē negaužos gan- piedzīvojiet vienā gadā divas operācijas un leikēmijas atgriešanos un tās remisiju,šaubos vai nebūsiet vel briesmīgā stāvoklī kā es tagad ... kāpēc nebūs kā agrāk- manī lēnām sāk izzust viss mans it kā nezūdošais optimisms, tā tik pat kā nav un to atgūt nebūs tik viegli...
tagad esmu apātiska un viegli aizkaitināma, patīk būt vienai, vakar ienāca mans draugs, kaut gan tikai draugs, mums ir nenosakāmas attiecības,bet par to citreiz...
viņš jau centās man palīdzēt ,bet es tikai visus atšuju...kāpēc neviens nesaprot to,ka es gribu palikt viena,nevis uzklausīt kāda līdzjūtīgos komentārus, vai katru dienu saskatīt raizes sejā...
es nedrīkstu nekur iziet no mājas tālāk par dārzu, vadīt mašīnu varēšu tikai pēc pusgada, vakar mēģinaju aizlavīties,bet mani noķēra, tagad tieku pieskatīta, un tas nomāc vēl vairāk...

Mans varonis Miroslavs Kloze#11

kāda bija vakardienas spēle, Vācija - Argentīna...saņem Maradona ar runāšanu vien nepietiks, un pat viņa mīlulies Lionels Messī neguva nevienus vartus, viņš solīja ,ka argentīna samizos vāciju, bet še tev 4:0, un argentīnieši tā arī neguva nevienus vārtus, tagad tikai Vācijai jauzvar Spānija[vai drīzāk Dāvids Villa un spāņu vartsargs,jo citi spēlētāji nerāda savu labāko sniegumu...] un viņi ir soli tuvāk čempiona titulam,kas viņiem pienākas...Germany this is your time to shine...